Apraksts

Skābeņskābe (C₂H₂O₄·2H₂O) ir spēcīga organiskā skābe, kas biškopībā tiek izmantota kā efektīvs līdzeklis pret parazitārajām ērces Varroa iznīcināšanai bišu stropos. Tā ir dabiska viela, kas sastopama tādos pārtikas produktos kā rabarberi un skābenes, taču biškopībā izmantotā skābe ir koncentrācijā un veidā, kas dabā nav sastopams. Skābeņskābe ir ļoti indīga un jālieto ļoti uzmanīgi, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Skābeņskābes lietošanas instrukcija

Skābeņskābi var lietot tikai bišu saimēs, kurās nav peru. Tāpēc to ieteicams izmantot rudens apstrādei, kā arī mākslīgo spietu, atdaleņu un spietu apstrādei vasarā.

Tīru skābeņskābi lieto vienā no trim veidiem: pilināšana, apsmidzināšana, kvēpināšana

Pilināšana

Šo metodi izmanto rudens vai ziemas apstrādei. Saimē nedrīkst būt peru, un gaisa temperatūrai jābūt vismaz virs 0 °C. Citviet ieteicams, lai temperatūra būtu vismaz virs 3–5 °C.

Strādājot ar skābi, jālieto personīgās aizsardzības līdzekļi – sejas aizsargmaska, brilles, cimdi un piemērots apģērbs.

Skābeņskābe ir ļoti indīga, tai piemīt spēja izkļūt cauri ādai un elpošanas ceļu gļotādai. Norijot, var rasties apdegumi, plaušu tūska un muskuļu krampji. Darba laikā jānodrošina iespēja vajadzības gadījumā tikt pie tīra ūdens, kā arī jābūt traukam acu skalošanai. Tāpat darba laikā nedrīkst ēst, dzert un smēķēt.

Pēc darba rūpīgi mazgājiet visus instrumentus, kā arī rokas ar siltu ūdeni un ziepēm.

Recepte 3,5% skābeņskābes cukursīrupa sagatavošanai pilināšanai:

75 g skābeņskābes
1 l ūdens
1 kg cukura

Skābeņskābes pulveri izšķīdina siltā ūdenī un pievieno cukursīrupu. Ievelk šļircē un pilina bišu saimē kāru starpās uz bitēm. Lieto 5 ml sagatavotā šķīduma uz vienu kāru starpu, bet nepārsniedzot 50 ml uz saimi.

Literatūrā ir aprakstīta arī lielākas koncentrācijas skābeņskābes lietošana, taču ir konstatēts, ka, izmantojot koncentrētāku skābi, efektivitāte nepalielinās, bet bišu mirstība pieaug. Tāpēc nav nepieciešams koncentrāciju palielināt.

Sagatavoto šķīdumu var uzglabāt pāris nedēļas, vislabāk ledusskapī. Vācijā biškopjiem tiek ieteikts to neglabāt, jo var veidoties bitēm indīgais hidroksimetilfurfurols (HMF).

Vācijā ieteicams katru bišu saimi apstrādāt tikai vienu reizi, lai izvairītos no bišu zuduma ziemošanas laikā un pavasarī. Pārāk spēcīgas apstrādes gadījumā var aiziet bojā arī visa saime. Latvijā ir piedzīvots gadījums, kad biškopis nepareizi sagatavoja sīrupa skābeņskābes atšķaidījumu, iegūstot desmit reizes lielāku koncentrāciju, un dažas bišu saimes pat izdzīvoja.

Sagatavoto šķīdumu katrai saimei dozē ar plastmasas šļirci. Ievelk šļircē skābes cukursīrupu un vajadzīgo daudzumu izpilina kāru starpās, pēc iespējas tēmējot uz bitēm, izvairoties lielāko daļu izpilināt uz rāmīšiem un sedziņas. Iedarbība būs tikai tiem pilieniem, kuri nokļuvuši uz bišu ķermeņiem.

Pēc novērojumiem Latvijā labāks efekts tiek panākts, ja saimes apstrādā divas reizes ar vienas līdz divu nedēļu starplaiku, lietojot ap 5 ml skābes cukursīrupa uz kāru starpu, bet nepārsniedzot 50 ml uz bišu saimi. Būtiska bišu ziemošanas spējas pasliktināšanās parasti nav novērota arī pēc divkārtējas apstrādes, bet efekts uz varrām ir labāks.

Apsmidzināšana

Sagatavo skābeņskābes šķīdumu ūdenī, ņemot 30 g uz 1 l ūdens. Metode pamatojas uz skābes tiešu iedarbību uz varrām un bišu tīrīšanās tieksmi, jo bites tiek apsmidzinātas ar skābes pilieniņiem. Šī metode ir darbietilpīgāka, jo kāres jāizceļ no stropa un jāapsmidzina no abām pusēm. Uz katras kāres puses izsmidzina 3–4 ml sagatavotā šķīduma. Apstrādes laikā jāraugās, lai vēja virziens būtu prom no strādātāja.

Šī metode tiek uzskatīta par bīstamāku pašam biškopim, jo smidzināšanas laikā skābes aerosola pilieni var nokļūt elpceļos, izraisot gļotādas kairinājumu un pat saindēšanos. Turklāt tvaiku formā esošā skābe elpceļos var ieņemt kristālisko formu, un šie sīkie skābes kristāli var radīt gļotādas kairinājumu un iekaisumu.

Šveicē veikti pētījumi liecina, ka, apsmidzinot kāres ar skābeņskābes šķīdumu, bezperu saimē tika nogalināts 98% ērcu. Savukārt saimē, kurā bija peri, šī paša eksperimenta efekts bija 30–40%.

Metodei ir labs efekts; tomēr tās trūkumi ir darbietilpīgums un tas, ka pēdējās apstrādes laikā tiek traucēta bišu ziemošana.

Kvēpināšana

Kvēpināšana tiek uzskatīta par efektīvāko skābeņskābes lietošanas metodi. Karsējot skābi uz karstas panniņas, sākas skābes sublimācija. Šī metode bija zināma jau senāk, taču tās popularitāte pieauga, pateicoties rūpnieciski ražotām karsēšanas panniņām, kuras pieslēdzot pie automašīnas akumulatora, iespējams uzturēt stingru temperatūru režīmu.

Deva: 5 g uz saimi 95 l stropā (Latvijas stāvstropa tilpums ir 82 l).

Darba gaita: Karsējamās ierīces panniņā ieber skābeņskābi, ierīci ievada bišu stropa skrejā un pieslēdz pie automašīnas akumulatora. Saimi apdūmo 2,5–3 minūtes. Stropa skreju apstrādes laikā un pēc tam vēl uz 15 minūtēm noslēdz. Dūmošanas ierīce derīga apstrādei rudenī bezperu saimē, kā arī vasarā spietu, mākslīgo spietu un bezperu atdaleņu apstrādei. Saimē ar periem efekts ir mazs, jo skābe neiedarbojas uz ērcēm, kas atrodas peros.

Strādājot jāievēro vislielākā drošība – jālieto gāzmaska, cimdi, jāievēro vēja virziens. Sublimācijas dūmi ir ļoti kaitīgi biškopja elpošanas ceļiem, bet bites apdūmošanu pacieš labi.

Lietojot rūpnieciski ražoto panniņu “Varrox”, skrejai jābūt vismaz 14 mm augstai un 85 mm platai, attālumam līdz kāru apakšējai malai jābūt 3–4 cm. Apdūmošanas aparātu pievieno ar vismaz 3 m garu kabeli ar spailēm pie automašīnas akumulatora.

Jāuzmanās no ugunsgrēka stropā.

Daži biškopji veiksmīgi izmanto pašu konstruētas ierīces, un dažas no tām ir ļoti labas un praktiskas. Dažos rajonos bitenieki var pasūtīt šo pakalpojumu dravā, kas nedaudz maksā, taču drava tiek apstrādāta, un pašam nav jāuztraucas.

Kvēpināšanas metodes lietošanai nepieciešamas iemaņas un ierīce, bet sasniegtais varroa ierobežošanas efekts ir ļoti labs.

Avots: strops.lv

Papildu informācija
Svars 0,5 kg
Dimensijas 170 × 140 × 70 mm